Pavasara ekskursiju nedēļa “Jūrmalas ūdenī”

Pavasara brīvlaika ekskursiju nedēļā Jūrmalā arī šoreiz lielajiem un mazajiem interesntiem tika piedāvāts uzzināt, kā SIA “Jūrmalas ūdens” tiek iegūts un attīrīts dzeramais ūdens un kā tiek attīrīti kanalizācijas notekūdeņi.

Šajā reizē milzīgu atsaucību guva gan ekskursijas Kauguru dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijā, gan Slokas Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. 

Varšavā aizsākas projekta “ReNutriWater” ieviešana

Varšavā aizsākas projekta “ReNutriWater” ieviešana

SIA “Jūrmalas ūdens” Projekta ieviešanas vienības pārstāvji 8. un 9. martā apmeklēja Varšavu, lai piedalītos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “ReNutriWater” uzsākšanas sanāksmē. Projekta mērķis ir atbilstoši attīrītu notekūdeņu atkārtota izmantošana dabā, tādējādi ilgtspējīgi un lietderīgi izmantojot pieejamos ūdens resursus.

Projekts apvieno 14 projekta partnerus no 5 dažādām valstīm (Polija, Somija, Lietuva, Latvija, un Dānija), kā arī 22 asociētos partnerus no 8 valstīm (minētās partnervalstis un Igaunija, Beļģija un Zviedrija), tai skaitā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administrācija. Projekts plānots 3 gadu periodā (2023. – 2025.) un tā laikā tiks veikti gan pilotprojekti dažādās valstīs, gan plaši pētījumi, kuru rezultātu pārnese būs noderīga gan projektā iesaistītājiem, gan plašākām mērķauditorijām.

SIA “Jūrmalas ūdens” iesaiste projektā paredz veikt divpakāpju darbības:

-        Projekta sākumperiodā tiks veikta virkne dažādu paraugu testēšana laboratorijas apstākļos, lai noskaidrotu iespējamos riskus un izaicinājumus, izmantojot atbilstoši attīrītos notekūdeņus;

-        Savukārt projekta īstenošanas vidusdaļā plānota atkārtoti izmantojamā ūdens pielietošana pilsētas apstādījumu zonās, lai tādējādi veicinātu ūdens resursa lietderīgu izmantošanu, kā arī veicinātu zaļo risinājumu ieviešanu pilsētvidē.

Šobrīd notekūdeņi pēc to atbilstošas attīrīšanas uzreiz tiek novadīti atpakaļ vidē, Jūrmalas gadījumā, tie caur Lielupi nonāk Baltijas jūrā. Tomēr to attīrīšanas pakāpe ir pietiekama, lai ūdeni pēc pilnvērtīga attīrīšanas procesa varētu atkārtoti izmantot. Tādējādi projekta laikā veiktie pētījumi dos iespēju pirms notekūdeņu izlaides atpakaļ dabā, tos izmantot atkārtoti, līdz ar to samazinot nepieciešamo dzeramā ūdens ieguvi, kā arī resursus ūdens sagatavošanai un citiem procesiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši attīrītajos notekūdeņos esošās barības vielas var kalpot kā šobrīd nepietiekami novērtēts resurss, kura atbilstoša izmantošana var nākotnē aizstāt daļu no ķīmisko vielu izmantošanas, kas tiek lietota augu augšanas veicināšanai.

Projekta uzsākšanas sanāksme, pateicoties Polijas projekta partneriem, noritēja Varšavas ūdenssaimniecības uzņēmuma telpās, kur vēsturiskā apbūve un iekārtu moderna pielāgošana sastopas vienuviet.

SIA “Jūrmalas ūdens” šis jau ir 4. projekts, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā, jo iepriekš Jūrmalā noritēja PURE projekts (2010.-2012) slāpekļa un fosfora samazināšanai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izlaidē, lai tādējādi mazinātu eitrofikācijas procesus Baltijas jūrā, IWAMA projekts (2015. – 2019.) kas veicināja interaktīvu ūdenssaimniecības uzņēmuma pārvaldību un NOAH projekts (2018. – 2022.), kura laikā tika analizēti plūdu riski, kā ari veikti pasākumi Baltijas jūras aizsardzībai no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā.

‌

Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība IV kārta iegūst “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” 1. vietu

Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība IV kārta iegūst “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” 1. vietu

Konkursa “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” nominācijā “Jauna inženierbūve” pirmo vietu ieguvusi Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības IV kārta, bet trešo vietu – ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Jūrmalā, Majori-Vaivari.

SIA “Jūrmalas ūdens” Projektu ieviešanas vienības speciālisti atzīst, ka projekta īstenošanas laikā izaicinājumu netrūka un vienlaikus šāda mēroga tīklu izbūve gan darbu organizēšanas, gan finansējuma apguves ziņā nebija vēl īstenota. Tas, protams, radīja arī īslaicīgas neērtības iedzīvotājiem, jo pilsētā nemitīgi tika mainīta ceļu satiksmes organizācija. Tomēr fakts, ka pilsētā iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju pieslēgties un lietot centralizētos pakalpojumus, parāda, ka ieguldītais darbs ir nesis augļus.

Kaut gan abos nominācijai pieteiktajos objektos, kā arī kopumā projektā darbi bija līdzvērtīgi, šeit jāizceļ fakts, ka pirmās vietas objektos liela nozīme bija tam, ka ūdenssaimniecības komunikācijas daudzviet tika būvētas jau esošos dzīvojamo māju rajonos, kur apbūve ir jau sen, ielas šauras un ielās ir jau esošas komunikācijas ar daudz seklāku iebūves dziļumu nekā, piemēram, sadzīves kanalizācija, kas dažviet pat pārsniedza 3 un 4 metru dziļumu. Tādējādi, esam pateicīgi, ka būvprojekta izstrādē, būvdarbu veikšanā un būvuzraudzībā ietilpa savas jomas profesionāļi un darbs padarīts godam.

Projekta priekšizpēte tika uzsākta vēl 2014. gadā, bet jau 2017. gadā ekspluatācijā tika nodots projekta būvdarbu līgums par ūdenssaimniecības infrastruktūras paplašināšanu Buļļuciemā. Līdz pat šim gadam aktīvi būvdarbi projekta gaitā realizēti gandrīz visā pilsētā sākot no Priedaines līdz Ķemeriem, izbūvējot aptuveni gan 90 km ūdensvada, gan 90 km kanalizācijas tīklu.

Pēc projekta realizācijas ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība Jūrmalā paaugstināta no 87% līdz attiecīgi 98% un sadzīves kanalizācijas novadīšanas pakalpojuma pieejamība no 86% līdz 98%. Projektā kopumā ieguldīti vairāk nekā 40 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa ir ES Kohēzijas fonda finansējums.

Laika periodā no 2001. līdz 2016. gadam Jūrmalā realizētas jau bija trīs ūdenssaimniecības projekta kārtas, gan izbūvējot ūdens sagatavošanas un notekūdeņu attīrīšanas ietaises, kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas u.c., gan būtiski paplašinot ūdenssaimniecības tīklus dažādos Jūrmalas rajonos.

Ikgadējam konkursam “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” tika iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Blīdenes, Ogres, Mūrmuižas, Skrundas, Rēzeknes, Siguldas, Cēsīm, Daugavpils, Palangas, Lubānas, Salacgrīvas, Grebņevas, Valmieras, Jūrmalas, Kokneses, Skrundas, Saldus, Elejas, Ādažiem, Līgatnes, Cesvaines, Saulkrastiem, Carnikavas, Alūksnes, Mežotnes, Jaunmokām, Rūjienas, Rundāles.