SIA "Jūrmalas ūdens" padotā dzeramā ūdens kvalitāte
Ūdens ir nepieciešams dzīvības procesu
uzturēšanai, līdz ar to kvalitatīvs ūdens ir viens no veselības uzturēšanas
priekšnosacījumiem un ir būtisks sabiedrības labklājības rādītājs. Kvalitatīva
dzeramā ūdens piegāde ikvienam Jūrmalas iedzīvotājam ir mērķis, kuru SIA
„Jūrmalas ūdens” plāno sasniegt pēc Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības
projekta īstenošanas. Tas ir būtiski gan no Eiropas Savienības normatīvu
ievērošanas aspekta, bet vēl jo svarīgāk - no sabiedrības veselības viedokļa.
No spēkā esošiem tiesību aktiem, kas regulē dzeramā ūdens kvalitāti, īpaši
jāizceļ Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās
nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”[1],
kas nacionālajā likumdošanā ievieš prasības, kas noteiktas Eiropas Savienības
03.11.1998. direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti. Jūrmalā, līdzīgi kā Latvijā kopumā aptuveni 75%
iedzīvotāji izmanto centralizētās ūdensapgādes sistēmas piegādātu ūdeni, ko
iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi ir pilnībā pietiekami, tomēr
satur elementus, kas pārsniedz noteiktās normas. Tā kā ūdens ir labs šķīdinātājs, tas sevī uzņem dažādas vielas, ar kurām nonāk saskarē, piemēram,
saskaroties ar dažāda ķīmiskā sastāva iežiem zemes dzīlēs, ūdens tiek bagātināts ar ķīmiskiem elementiem, dažādās Latvijas vietās dzeramajā ūdenī var
būt dabīgi paaugstinātas atsevišķu ķīmisko savienojumu koncentrācijas, kuru
klātbūtni dzeramajā ūdenī lielā mērā nosaka dabiskie reģionam raksturīgie
hidroģeoloģiskie apstākļi. Jūrmalā iegūtajam pazemes ūdenim, ir paaugstināts
dzelzs, mangāna un sulfātu saturs, kas ir ķīmiskie savienojumi, kas var
ietekmēt ar cilvēka maņu orgāniem viegli uztveramos ūdens kvalitātes rādītāju
izmaiņas – duļķainību, krāsu, garšu un smaržu. Tā kā patērētājs dzeramo ūdeni
vērtē pēc tā organoleptiskajām īpašībām (ar maņas orgāniem uztveramas īpašības,
piemēram, izskats, konsistence, smarža, krāsa), kas,līdztekus sadzīves tehnikas
pāragriem bojājumiem, arī ir galvenais neapmierinātības iemesls ar dzeramā
ūdens kvalitāti.
Lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens
nekaitīgumu un kvalitāti, tās atbilstību normatīvu prasībām, kā arī par
iespējamām pārmaiņām dzeramā ūdens kvalitātē, SIA „Jūrmalas ūdens” veic dzeramā
ūdens kvalitātes uzraudzību, kas pamatā ir izpētoša darbība, lai identificētu
un novērtētu iespējamos veselības riskus, kas saistīti ar dzeramo ūdeni.
Uzraudzība veicina sabiedrības veselības aizsardzību, uzlabojot ūdens piegādes
kvalitāti un kvantitāti, pieejamību, aptveri un nepārtrauktību. Atbilstoši
29.04.2003. MK noteikumiem Nr.235 dzeramā ūdens monitoringu īsteno, regulāri
veicot dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudes laboratorijā, lai iegūtu informāciju
par tā atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu un nekaitīguma un kvalitātes
prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī. Pa ūdensvadiem piegādātā,
iedzīvotāju ikdienas lietošanai paredzētā dzeramā ūdens kārtējo monitoringu
veic SIA „Jūrmalas ūdens”, bet auditmonitoringu – Veselības inspekcija.
Kārtējais monitorings (regulārās pārbaudes) tiek veikts, lai iegūtu informāciju
par dzeramā ūdens mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli –
ķīmiskajiem rādītājiem, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti, proti,
tās ir biežas pārbaudes pēc nelielas izmeklējumu programmas. Auditmonitorings
(audita pārbaude) ir dzeramā ūdens atbilstības pārbaude visiem noteiktajiem
kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem. Tās tiek veiktas retāk, bet pēc plašākas
izmeklējumu programmas.
Jebkurš cilvēks pats var novērtēt piegādātā ūdens kvalitāti pēc ūdens
organoleptiskajām īpašībām – garšas, krāsas, smaržas, duļķainības. Objektīvu
informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu var iegūt, veicot
laboratoriskus izmeklējumus.
Visbiežāk noteikto rādītāju neatbilstības cēlonis
ir pazemes ūdeņu piesātinājums, kuru atdalīšanā tiek izmantotas ūdens
sagatavošanas ietaises, kur izmantojot atdzelžošanas filtrus un nanofiltrācijas
iekārtas ūdens tiek sagatavots, pirms padošanas tīklā. Tomēr ūdens sastāvu var
izmainīt arī novecojuši vai korodējuši ūdensapgādes tīkli, kas pasliktina
dzeramā ūdens kvalitāti, kaut gan tīklā tā tiek padota atbilstoša. Lai izslēgtu
šo risku, nepietiek vien ar SIA „Jūrmalas ūdens” aktīvu rīcību, bet krietna un
rūpīga saimnieka vērība ir jāvelta arī māju iekšējiem tīkliem, kas ir māju
apsaimniekotāju ziņā. Dzelzsdzeramajā ūdenī
Dzelzs ir zemes garozā visbiežāk sastopamais
elements. Minerāls izšķīdušā veidā nonāk gruntsūdeņos, ūdenim filtrējoties caur
zemes iežiem. Gruntsūdeņos, kuri nesatur skābekli, dzelzs atrodas izšķīdušā
veidā un neiespaido ūdens ārējo izskatu – ūdens ir dzidrs un caurspīdīgs. Taču
saskaroties ar gaisu, t.i., skābekli, vai reaģējot ar citām oksidējošām vielām
– piemēram hloru, dzelzs pārvēršas nešķīstošā formā – dzelzs hidroksīdā, kurš
izgulsnējas ūdenī kā rūsas krāsas daļiņas. Pēc četru ūdens atdzelžošanas staciju
nodošanas ekspluatācijā, SIA „Jūrmalas ūdens” pilnībā izpilda šo normatīvu, jo
tīklā padotā dzeramā ūdens sastāvā dzelzs koncentrācija nepārsniedz 0.05mg/l,
kaut gan maksimāli pieļaujamā ir 0.2mg/l, bet īpašā norma Jūrmalā Priedaines
rajona artēziskajam urbumam līdz 22.10.2015. ir 2.8mg/l.
Mangāns dzeramajā ūdenī
Mangāns ir dabā bieži sastopams elements, un
ūdenim filtrējoties caur zemes iežiem, mangāns izšķīdušā veidā nonāk
gruntsūdeņos. Mangāns var uzkrāties zemākajos ūdenī mītošajos organismos, bet
sastopams arī riekstos, pākšaugos, augļos un lapu dārzeņos. Problēmas saistībā
ar palielinātu mangāna daudzumu dzeramajā ūdenī ir novērojamas jau sākot ar
mangāna koncentrāciju 0.1mg/l, kad novērojamas ūdens garšas, krāsas un smaržas
izmaiņas. Dzeramais ūdens, kurš satur mangānu robežās no 0.05 līdz 0.1mg/l,
parasti ir lietojams ūdens patērētājiem.
Sulfāti dzeramajā ūdenī
Sulfāti dabā ir plaši sastopami. Sulfāti ir viena
no lietus ūdens izšķīdušajām komponentēm. Gruntsūdeņos sulfāti nonāk, ūdenim
skalojoties caur minerāliem, virszemes ūdeņos – izskalojoties no augsnes. Jūras
ūdens satur apmēram 2700mg/l sulfātu, upju un ezeru ūdeņos sulfātu koncentrācija
var svārstīties robežās no 0 līdz 630mg/l, gruntsūdeņos līdz 230mg/l.
29.04.2003. noteikumi Nr.235 nosaka maksimālo robežu 250mg/l, tomēr pēc 2013.
gada maija, kad ekspluatācijā tika nodotas četras Jūrmalā esošās dzeramā ūdens
sagatavošanas ietaises, sulfātu koncentrācija tīklā padotajā dzeramajā ūdenī
nepārsniedz 201mg/l (Kauguros), 187mg/l (Jaudubultos), 169mg/l (Ķemeros) un
167mg/l (Dzintaros). Vienīgi Priedainē Veselības inspekcijā ir saskaņota īpašā
norma, ka sulfātu saturs dzeramajā ūdenī līdz 15.11.2014. nedrīkst pārsniegt
448mg/l.
Materiāls sagatavots, izmantojot Veselības
inspekcijas interneta mājas lapā www.vi.gov.lv pieejamo informāciju par dzeramā ūdens
kvalitāti.
Informāciju apkopoja SIA „Jūrmalas
ūdens” Projekta ieviešanas vienība
|