Jūrmalnieki, kuriem rūp pilsētas ilgtspējīga nākotne, tīra vide un atbildīga attieksme pret dabas resursiem, noteikti ir pamanījuši daudzos SIA “Jūrmalas ūdens” rakstus un informatīvos paziņojumus saistībā ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība IV kārta” īstenošanu. Jūrmalā ilgstoši noritēja gan apjomīgi projektēšanas, gan vērienīgi ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu izbūves darbi ar tiem sekojošu ceļa seguma atjaunošanu. Dažādos pilsētas rajonos kopumā izbūvēti vairāk nekā 88 km ūdensvada un vairāk nekā 89 km kanalizācijas tīklu ar pieslēguma atzariem līdz privātīpašuma robežai vai sētai. Jaunie inženiertīkli ir vairāk kā piecas ar pusi reizes garāki nekā pilsēta no Priedaines līdz Ķemeriem.

2016. gadā, gatavojot projekta pieteikumu, pat vispiesardzīgāk izvērtētie riski neliecināja par to, ka projekta īstenošana prasīs septiņus gadus un izmaksās vairāk nekā 73 milj. EUR. Kā ikviena projekta īstenošanā, arī šajā bija dažādi sarežģījumi un izaicinājumi, kas prasīja jaunus un netipiskus risinājuma modeļus. Kā būtiskākie noteikti minami dažnedažādie ierobežojumi COVID-19 dēļ un sarežģījumi un neziņa ģeopolitiskās krīzes apstākļos. Tomēr ne mazāk izaicinoša bija projekta rezultatīvā rādītāja sasniegšana, kas bija atkarīga no diviem apstākļiem, kas bija ārpus SIA “Jūrmalas ūdens” kompetences. Kā pirmais minams deklarēto iedzīvotāju skaits konkrētā mājsaimniecībā un tā dinamika projekta īstenošanas periodā, respektīvi, 7 gadu laikā. Un otrais – iedzīvotāja lēmums mainīt ikdienas paradumus un decentralizētās kanalizācijas sistēmas vietā izvēlēties sabiedriskos ūdenssaimniecības, jo sevišķi sadzīves kanalizācijas, pakalpojumus, tādējādi nodrošinot, ka mājsaimniecībā radītie notekūdeņi tiek atbilstoši attīrīti pirms to atkārtotas izlaides atpakaļ vidē. SIA “Jūrmalas ūdens” skaidrojošajos materiālos, kā arī nozares informācijas avotos un nacionāla mēroga paziņojumos atrodami gan pamatojumi un ieguvumi, gan finanšu aprēķini tam, ka centralizētie sadzīves kanalizācijas pakalpojumi, jo sevišķi pilsētas teritorijā, ir lētāki un ērtāki, nemaz nerunājot par to pievienoto vērtību vides aspektā. Tomēr joprojām ir grūti izskaužams viedoklis par pieslēguma izbūves izmaksu lietderību un nozīmi, ieguldot šodien, nevis rīt vai kaut kad nākotnē… Lai to mainītu, nepietiek ar ūdenssaimniecības uzņēmuma vēlmi vien. Sadarbojoties ar atbildīgajiem gan pašvaldības, gan starpnozaru mērogā, situācija lēni, bet tomēr ar katru gadu uzlabojas. Attiecībā uz konkrētā projekta mērķiem tas rezultējās, kad 2023. gada novembra vidū saņēmām apliecinājumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, par projekta sekmīgu pabeigšanu.

Līdz ar kārtējiem jauniem izaicinājumiem, projekts sniedza arī gandarījumu un prieku. Tāds bija ikreiz, kad kāds jūrmalnieks klātienē vai telefoniski apliecināja: beidzot esmu sagaidījis tīklus savā ielā un varu pieslēgt mājsaimniecību kvalitatīvam ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumiem. Tādi acumirkļi deva pārliecību, ka projekts ir nepieciešams jūrmalniekiem un pilsētai kopumā. Būvdarbu laikā bieži nācās meklēt risinājumus un attaisnot būvnieka kavējumus saistībā ar ceļa seguma atjaunošanas darbiem, par kuru paciešanu esam pateicīgi ikvienam jūrmalniekam un pilsētas viesim, kam īsāku vai ilgāku laiku nācās ar to samierināties kopēja mērķa un labuma vārdā. Vērtējot pabeigtos darbus kopumā, daudzviet ielas ir ne tikai tādā pašā stāvoklī kā pirms būvniecības, bet autobraucējiem un gājējiem pat ērtākas nekā pirms darbu uzsākšanas, kaut arī šī projekta primārais mērķis bija nevis ielu izbūve vai rekonstrukcija, bet gan ūdenssaimniecības tīklu paplašināšana ar sekojošu ielu atjaunošanu tikai tranšeju robežās. Kā noslēdzošais projekta sasniegums minama saņemtā Latvijas Būvniecības gada balva 2022 par tīklu paplašināšanu Jūrmalā. Gandarījums jo vairāk tāpēc, ka projektā radītā inženierbūve ikdienā nevienam nav redzama – tā nav ne skaista ēka vai tilts, tā ir zem zemes esošs cauruļvadu vijums, kura nozīmi ikdienā izjūt ikviens, kas piepeši īsāku vai ilgāku laiku sabiedrisko pakalpojumu nesaņem.

Latvijas valsts svētku nedēļas laikā ierasts piedomāt nedaudz vairāk par lietām un vērtībām, kuras šķiet ilglaicīgas un pašsaprotamas, tomēr to saglabāšana paģēr atbildību no mums katra paša. Tas attiecināms arī uz vidi, kādu mēs to atstāsim nākamām paaudzēm.