Klimata pārmaiņu un pilsētu iedzīvotāju aizvien lielākās koncentrēšanās radītajām problēmām nākotnē būs jāpievērš aizien lielāka uzmanība un jāveic arvien nopietnāki pasākumi. Tāpēc Baltijas jūras reģiona eksperti pēdējos trīs gados pastiprināti un kopīgi ir izstrādājuši plānošanas atbalsta risinājumu, lai mazinātu pilsētu teritoriju pluviālos plūdu riskus. Šajā darbā aktīvi piedalījās arī Jūrmalas vastspilsētas pārstāvji no SIA "Jūrmalas ūdens".

Plūdi, kas apdraud pilsētu teritorijas un Baltijas jūru

Efektīva pilsētas lietus ūdeņu pārvaldība ir viens no galvenajiem vides risinājumiem nākotnē. Klimata pārmaiņu izraisīto ekstrēmo laikapstākļu dēļ plūdi kļūst arvien biežāki, īpaši pilsētu teritorijās. Tā kā pilsētu meliorācijas sistēmu jauda var būt nepietiekama ekstremālo lietusgāžu situācijās, palielinās risks, ka neattīrīti notekūdeņi var tikt neapzināti novadīti vai noplūst dabā, tostarp Baltijas jūrā. Notekūdeņu noplūde ir kaitīgas gan cilvēkiem, gan videi pārmērīgu barības vielu aļģēm, bīstamo vielu un patogēno mikrobu daudzuma dēļ.

Atbalsta sistēma viedo meliorācijas sistēmu plānošanai

Pilsētas teritorijas var sagatavot pārmērīgam lietus ūdens daudzumam, uzlabojot plānošanu un riska analīzi. Augstskolu, pētniecības iestāžu, pašvaldību, ūdensapgādes uzņēmumu un asociāciju partnerība no sešām Baltijas jūras valstīm ir strādājusi pie plūdu riska mazināšanas BSR NOAH projektā 2019.-2021.gadā. Projekta eksperti ir veikuši pasākumus un izstrādājuši jaunus instrumentus pilsētas lietus ūdeņu apsaimniekošanai.

NOAH ir izvēlētas astoņas izmēģinājuma jomas kontroles pasākumu, uzraudzības rīku un plānošanas metožu testēšanai un ieviešanai reālā pilsētvidē. Plūdu riska analīžu veikšanai ir izveidoti teritoriju modeļi. Balstoties uz modelēšanā iegūtajām zināšanām, ir izvēlētas piemērotas vietas monitoringa un vadības ierīču uzstādīšanai, kas paaugstina meliorācijas sistēmas efektivitāti. Turklāt, lai uzlabotu telpisko plānošanu, ir izveidota jauna metodoloģija teritoriju plūdu risku izpētei – gan pašreiz, gan nākotnē atbilstoši izvēlētiem klimata scenārijiem. NOAH rīks Extreme Weather Layer (EWL) apvieno lietus ūdens apsaimniekošanu ar telpisko plānošanu, lai sniegtu informāciju par to, kā esošās iekārtas padarīt izturīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Jūrmalas pilsētā tika izveidota automātiskā hidroloģiskā stacija. Šī ierīce no caurplūdes mērītājiem ievāc nozīmīgus datus par plūsmas un dziļuma parametriem notekūdeņu sistēmā; līmeņa parametrus lietus ūdens sistēmā no līmeņa sensora; nokrišņu datus no vietējām meteoroloģiskām stacijām. Lietus ūdens paraugi tika savākti, izmantojot automātisko paraugu ņemšanas ierīci, un tika analizēti vairāki parametri, izmantojot mobilo daudzparametru sensoru. Apkopotie dati liecina par zināmu korelāciju starp nokrišņiem, ūdens līmeni lietus ūdens sistēmā un plūsmu kanalizācijas sistēmā. NOAH projekta ietvaros Jūrmalā tika izstrādāts Miera ielas rajona pilotposma modelis, kas dod iespēju analizēt lietus ūdeņu riskus šajā teritorijā un tas ir izmantojams tālākā pilsētplānošanas darbā.

Ieguvumi visam Baltijas jūras reģionam

NOAH projektā aprobēto darbību un instrumentu pielietošana var pat uz pusi samazināt piesārņojošo vielu ieplūšanas no pilsētu teritorijām Baltijas jūrā. Projekta darbības laikā izstrādātais EWL plānošanas risinājums ir pārbaudīts un pielāgots partnerpilsētu pilsētplānošanas procedūrai. NOAH koncepcija ir viegli pielāgojama jebkurai pilsētas teritorijai ap Baltijas jūru. Kā jau minēts, tad šī projekta mērķis ir klimatam draudzīgu plānošanu iekļaut pilsētu un ūdensapgādes uzņēmumu ikdienas praksē, mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un starptautiskā mērogā aizsargāt Baltijas jūru.

Interreg Baltijas jūras reģiona NOAH projekts

● NOAH "Baltijas jūras aizsardzība pret neattīrītu notekūdeņu noplūdēm plūdu laikā pilsētu teritorijās",

● Finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma

● 18 partneri no sešām valstīm Tallinas Tehnoloģiju universitātes vadībā

● 2019. gada 1. janvāris – 2021. gada 31. decembris

● Projekta vietne: sub.samk.fi/noah

● NOAH koncepcijas rokasgrāmata: https://sub.samk.fi/noah_handbook_30112021/

Kontakti:

Projekta koordinators, Ivars Annus

Tallinas Tehnoloģiju universitāte, Igaunija

E-pasts: ivar.annus@taltech.ee

Projekta komunikācijas vadītāja Hanna Rissanen

Satakuntas Lietišķo zinātņu universitāte, Somija

E-pasts: hanna.rissanen@samk.fi

 

Floods posing risks to urban areas and the Baltic Sea

Effective management of urban stormwaters is one key factor among environmental solutions in the future. Due to the weather extremes brought about by climate change, floods are becoming more frequent, especially in urban areas. As the capacity of urban drainage systems may be insufficient in extreme rainfall situations, the risk of untreated wastewater being flushed into the nature, including the Baltic Sea, increases. Wastewater spillages are harmful to people and the environment due to the excessive amount of nutrients, hazardous substances, and pathogenic microbes.

Support system for planning smart drainage systems

Urban areas can be prepared for the excessive rainwater volumes by improved planning and risk analysis. A partnership of universities, research institutions, municipalities, water utilities and associations from six countries around the Baltic Sea have worked for flood risk mitigation in the BSR NOAH project in 2019-2021. The experts in the project have taken measures and developed new tools for urban stormwater management.

In NOAH, eight pilot areas have been chosen for testing and implementing control measures, monitoring tools and planning methods in real urban environments. Models of the areas have been created for conducting flood risk analyses. Based on the knowledge gained by modeling, appropriate locations have been chosen for the installation of monitoring and control devices which enhance the drainage system's efficiency. Furthermore, to enhance spatial planning, a new methodology for investigating the areas’ flood risks – whether currently or in the future according to selected climate scenarios – has been created. The NOAH tool, Extreme Weather Layer (EWL), combines stormwater management with spatial planning to provide information on how to make the existing facilities resilient to the impacts of climate change.

In the city of Jurmala, automatic hidrologival station (hereafter, AHS) was created. AHS gathers valuable data on the flow and depth parameters in the sewage system from flow meters; level parameters in the storm water system from the level sensor; precipitation data from local meteostations. Storm water samples were collected using automatic sampler and some parameters were analyzed using mobile multiparameter sensor. Gathered data has shown some correlation between precipitation, level in the storm water system and flow in the sewage system. Within NOAH a model of the a pilot section of Miera street district was developed, which gives the possibility to analyze stormwater risks in the area and can be used for urban planning.

Benefits for the entire Baltic Sea region

Implementation of the NOAH actions and tools can cut up to half of the inflow of pollutants from urban areas into the Baltic Sea. During the project lifespan, the EWL planning solution has been tested and adapted to the urban planning procedure of the partner cities. The NOAH concept is easily scalable to any urban area around the Baltic Sea. The aim is to the climate-aware planning into the daily practices of towns and water utilities, to mitigate impacts of climate change, and to transnationally protect the Baltic Sea.

Interreg Baltic Sea Region NOAH project

• NOAH "Protecting Baltic Sea from untreated wastewater spillages during flood events in urban areas",

• Funded by the Interreg Baltic Sea Region Programme

• 18 partners from six countries, led by Tallinn University of Technology

• 1 January 2019 – 31 December 2021

• Project website: sub.samk.fi/noah

• Handbook of the NOAH concept: https://sub.samk.fi/noah_handbook_30112021/

Contacts:

Project coordinator, Ivar Annus

Tallinn University of Technology, Estonia

E-mail: ivar.annus@taltech.ee

Project communication manager, Hanna Rissanen

Satakunta University of Applied Sciences, Finland

E-mail: hanna.rissanen@samk.fi

‌