Atklājot ūdenssaimniecības attīstības projekta Melluži – Valteri posmu (no kreisās): SIA “Jūrmalas ūdens” valdes loceklis Henrijs Avots, tehniskais direktors Guntis Klīve, Jūrmalas pilsētas domes Transporta un komunālo lietu komitejas priekšsēdētājs Jānis Lediņš, VARAM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars un SIA “RE&RE” pārstāvis Vjačeslavs Voropajevs.

“Jūrmalas dome ar savu darbu ir pierādījusi, ka var būt viena no tām pašvaldībām Latvijā, kuru var minēt kā veiksmīgu piemēru tam, kā sistemātiski - soli pa solim iet uz mērķi un sasniegt atzīstamus rezultātus – jaunu, kvalitatīvu inženiertīklu izbūvi. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamība ir ne tikai jūrmalnieku dzīves kvalitātes nodrošināšana, bet arī vides piesārņojuma samazināšana un cilvēka un dabas draudzīga līdzāspastāvēšana,” trešdien, 29. jūlijā svinīgajā atklāšanā projekta “Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta” pirmais posmam Mellužu – Valteru rajonā, pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.

“Ūdenssaimniecības sakārtošana ir Jūrmalas prioritāte – lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību, iespēju novadīt atbilstošai attīrīšanai sadzīves kanalizāciju un vienlaikus nodrošinātu vides saudzēšanu un ilgtspējīgu attīstību. Pēc uzsākto projekta kārtu pabeigšanas ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas pārklājums būs pieejams gandrīz 90% jūrmalnieku. Pie tā neapstāsimies – strādāsim arī pie atlikušās teritorijas sakārtošanas, kā arī risināsim jautājumu par individuālo pieslēgumu veidošanu no maģistrālajiem vadiem uz privātīpašumiem – ļoti ceram, ka valsts līmenī izdosies sakārtot regulējumu, lai pašvaldība drīkst nākt talkā, piemēram, mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, un finansiāli atbalstīt individuālo pieslēgumu izveidi iekšpagalmā,” uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt SIA “Jūrmalas ūdens” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs uzsver: “Jāpasaka liels paldies pilsētas domei un ministrijai par atbalstu projekta īstenošanā. Liels paldies par kvalitatīvo darbu arī būvdarbu veicējiem – SIA “Re&Re”, taču lielākais paldies ir pašiem jūrmalniekiem par viņu pacietību un izpratni, paciešot neērtības būvdarbu laikā. Projekta galvenais mērķis ir jūrmalnieki, kuri ir pelnījuši saņemt kvalitatīvu, Eiropas un nacionālajiem standartiem atbilstošu pakalpojumu. Līdz ar projekta realizāciju tiek sakopta Jūrmala, un nodrošināta tīra apkārtējā vide, Lielupe un Baltijas jūra.”

Kā atzīst būvdarbu veicēja SIA “RE&RE” ģenerāldirektors Didzis Putniņš - “Ir noslēdzies vērienīgs projekts, kurā pateicoties profesionālam komandas darbam ikviens jūrmalnieks un kūrortpilsētas viesis, tiks nodrošināts ar pilsētas dzeramo ūdeni un modernākajiem kanalizācijas dienesta pakalpojumiem. Jūrmalas pilsēta ir unikāla ar savu ūdensapgādes sistēmu un esmu gandarīts, ka, pateicoties jaunākajām mūsdienu tehnoloģijām, mūsu speciālistu pieredzei un zināšanām, šodien svinam veiksmīgu, 18 mēnešus ilguša, projekta noslēgumu. Pateicamies SIA “Jūrmalas ūdens” un Jūrmalas pilsētas domei par profesionālu sadarbību, kas ļāva arī mums kā būvniekiem pilnveidot savas infrastruktūras un ceļu būves projektu īstenošanas iemaņas”.

Posmā Melluži – Valteri izbūvēts ūdensvads 15493 m garumā (t.sk. 328 ēku pieslēgumi ar kopējo garumu 2186 m); pašteces kanalizācija – 13840 metri (t.sk. 369 ēku pieslēgumi ar kopējo garumu 2351 m); kanalizācijas spiedvadi – 3078 metri, kā arī divas kanalizācijas sūkņu stacijas. Kopējās darbu izmaksas ir aptuveni 6,4 miljoni euro.

Kopumā projektā “Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta” paveiktais:

rekonstruētas ūdens sagatavošanas ietaises Kauguros, Dzintaros, Jaundubultos un izbūvētas jaunas - Ķemeros;

izbūvēts:

ūdensvads – 62569 m (t.sk. 1519 ēku pieslēgumi ar kopējo garumu 9617 m);

pašteces kanalizācija – 39792 m (t.sk. 1191 ēku pieslēgumi ar kopējo garumu 7311 m);

kanalizācijas spiedvadi – 5607 m;

6 kanalizācijas sūkņu stacijas.

Kopējās projekta izmaksas – 27,4 miljoni euro, no kuriem 17,2 (95% no attiecināmajām izmaksām) sedz ES Kohēzijas fonds, 5,4 - Jūrmalas pilsēta, bet 4,9 - SIA “Jūrmalas ūdens”.