Tiešie maksājumi - pret negodīgiem pārvaldniekiem
Kas tie tādi - tiešie
maksājumi, un kādi ir iesaistīto pušu pienākumi
Vēl 2014. gada 15. janvārī spēkā
stājās grozījumi Dzīvojamo
māju pārvaldīšanas likumā. Šīs likuma izmaiņas piešķir tiesības dzīvojamo māju
dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem veikt maksājumus par saņemtajiem
sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas uzturēšanai,
tieši attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam, nevis mājas pārvaldniekam.
Saskaņā ar Likuma noteikto,
dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie pakalpojumi ir: - ūdensapgādes un kanalizācijas
pakalpojumi;
- siltumenerģijas, arī
dabasgāzes, piegādes pakalpojumi;
- sadzīves atkritumu izvešanas
pakalpojumi.
Likumā arī noteikts, ka
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dzīvojamo māju dzīvokļu
īpašniekiem, kopīpašniekiem tiesības veikt tiešus maksājumus par minētajiem
pakalpojumiem sākot ar šā gada 1. oktobri.
Jānorāda, ka tiešo maksājumu
kārtība nav obligāta, un dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kopīpašnieki par
pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs norēķināties arī ar mājas pārvaldnieka
starpniecību.
Kā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumā ieviestās izmaiņas skar jūrmalniekus, komentēt lūdzām SIA „Jūrmalas
ūdens” juristi Inesi Pelsi - Ilsjāni.
Kāda ir šīs likuma prasību
ieviešanas kārtība?
Līdz pagājušā gada 30. septembrim
dzīvojamo māju pārvaldniekiem bija jāveic savu klientu - dzīvojamo māju
dzīvokļu īpašnieku kopību, informēšana par tiešo maksājumu sistēmu, nosūtot
dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopumam paziņojumu, tajā norādot:
- kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai
piegādāto pakalpojumu un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru
pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam
pārskaitīto maksājumu apmēru un atlikušo parāda summu pakalpojuma sniedzējam
par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai;
- informāciju par normatīvajos aktos noteikto
dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu pieņemt lēmumu par kārtību, kādā veicami
turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu.
Informācijā norāda šajā likumā paredzētos maksājumu veidus un kārtību,
attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu;
- no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja saņemto
informāciju par tiešo maksājumu nodrošināšanas izmaksām, ja dzīvokļu īpašnieku
kopība, kopīpašnieki nolems veikt maksājumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmajā daļā
noteiktajā kārtībā - bez pārvaldnieka starpniecības.
Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku
kopība lemj „par” tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu, dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību – sabiedrisko pakalpojumu maksājumu sadali starp dzīvokļu
īpašniekiem, kopīpašniekiem un rēķinu sagatavošanu turpmāk veiks pakalpojuma
sniedzējs bez pārvaldnieka starpniecības. Savukārt gadījumā, ja dzīvokļu
īpašnieku kopība lems „pret” vai nebūs lēmusi par labu tiešajiem maksājumiem,
esošā norēķinu sistēma ar pārvaldnieku tiks saglabāta.
Vai tas nozīmē, ka
pēc balsojuma „par” tiks slēgti individuālie līgumi par sabiedrisko pakalpojumu
piegādi ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku?
Nē, tas to nenozīmē. Likums
neparedz individuālo līgumu slēgšanu par sabiedrisko pakalpojumu piegādi
dzīvojamai mājai ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku, bet gan
ar dzīvojamās mājas īpašnieku kopību, kuru tiesiskā darījumā pārstāv to
pilnvarotā persona, kas nodibina tiesiskas attiecības ar sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā. Pilnvarotā persona
attiecīgajā gadījumā var būt arī pārvaldnieks.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas
gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība sastāv no visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašniekiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā.
Savukārt dzīvojamā mājā, kas nav
sadalīta dzīvokļu īpašumos, tās īpašnieks ir visi kopīpašnieki, kas reģistrēti
Zemesgrāmatā.
Jānorāda, ka daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīga pārvaldīšana ir īpašs īpašuma tiesību
īstenošanas veids, kura ietvaros katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā pastāvīgs
subjekts, bet tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem.
Tātad dzīvojamās mājas, kas ir sadalīta dzīvokļa īpašumos, visi
dzīvokļu īpašnieki ir kopīgas saistības dalībnieki?
Jā. Dzīvojamās mājas, kas ir
sadalīta dzīvokļu īpašumos, visi dzīvokļu īpašnieki ir kopīgas saistības
dalībnieki, kurā atsevišķa dzīvokļa īpašnieka atbildība mājas kopējo izdevumu
segšanā ir aprobežota ar proporcionālu daļu, kas ir atbilstoša dzīvokļa
īpašnieka dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Minētā atziņa ir nostiprināta ar
Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 2.
decembra spriedumu, lietā Nr. SKA – 706/2013.
Dzīvojamās mājas, kas sadalīta
dzīvokļa īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopībai, lemjot par tiešo maksājumu
sistēmas nodibināšanu, ir jālemj arī par kārtības nodibināšanu, kādā
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par dzīvojamai mājai piegādātajiem
pakalpojumiem tiks veikti maksājumi pilnā apjomā, lai sabiedrisko pakalpojumu
sniegšana netiktu samazināta vai pārtraukta.
Līdz ar to atsevišķais dzīvokļa
īpašuma īpašnieks nevarēs norobežoties no problēmas risināšanas, kas saistīta
ar pilnvērtīgu sabiedrisko pakalpojumu maksājumu veikšanas nepieciešamību,
norādot, ka ir veicis viņam piestādītā rēķina apmaksu pilnā apmērā.
Ūdensapgāde un notekūdeņu
novadīšana ir sabiedriskie pakalpojumi, kas tiek piegādāti dzīvojamai mājai
kopumā, nevis atsevišķa dzīvokļa īpašniekam, jo dzīvojamai mājai ir kopēja
ūdensapgādes sistēma ar kopēju mājas ūdens ievadu, kurā uzstādāms
komercmēraparāts, kurš fiksē dzīvojamai mājai kopumā piegādāto sabiedrisko
pakalpojumu apjomu, un saskaņā ar kura mērījumiem ir aprēķināmi sabiedriskie
pakalpojumi ūdenssaimniecības jomā.
Jānorāda, ka tiek gatavoti
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā dzīvojamās
mājās, kas sadalītas dzīvokļa īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopība varēs veikt
tiešos maksājumus ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Ievērojot minēto
noteikumu saturu, tiks sagatavoti grozījumi esošajos līgumos par sabiedrisko
pakalpojumu piegādi vai attiecīgi ņemti vērā noteikumi, slēdzot jaunus līgumus
par sabiedrisko pakalpojumu piegādi ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes
jomā.
Tiešo maksājumu kārtība faktiski nozīmē, ka:
- pakalpojumu sniedzēji sagatavo atsevišķus
rēķinus par dzīvojamai mājai piegādāto pakalpojumu bez pārvaldnieka
starpniecības;
- izmaksu aprēķins par mājai piegādāto pakalpojumu
tiek veikts katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi;
- dzīvokļa īpašnieks katru mēnesi apmaksai saņem
vairākus atsevišķus rēķinus, nevis vienu - vienotu, pārvaldnieka sagatavotu,
ikmēneša rēķinu. Par viena rēķina apmaksu ir viena komisijas maksa, savukārt
vairāku atsevišķu rēķinu apmaksai - vairākas komisijas maksas.
Jānorāda, ka
pakalpojuma sniedzējs neatkarīgi no pakalpojumu apmaksas veida - tiešie
maksājumi vai ar pārvaldnieka starpniecību -, nodrošina pakalpojumu piegādi
dzīvojamajai mājai kopumā, nevis katra dzīvokļa īpašniekam atsevišķi.
Pakalpojuma
sniedzējs ir tiesīgs izvērtēt pakalpojuma nodrošināšanu noteiktai dzīvojamajai
mājai, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku veiktajiem/neveiktajiem maksājumiem,
t.i., gadījumā, ja dzīvojamajā mājā viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki neveic
savlaicīgu rēķinu apmaksu, uzkrājot parādu, pakalpojuma sniedzējs var lemt par
pakalpojuma piegādes apjoma samazināšanu vai pārtraukšanu visai dzīvojamajai
mājai.
Kāda ir pašreizējā situācija - vai daudz ir tādu māju, kuru dzīvokļu
īpašnieku kopība ir lēmusi par tiešo maksājumu veikšanu?
Šobrīd ir ļoti maz māju, kuras ir
izvēlējušās tiešo maksājumu sistēmu - ne vairāk par desmit.
Jāpiebilst, ka līdz 30. martam
dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir pienākums par ikvienu dzīvojamo māju, kuras
īpašnieks ir izlēmis par labu tiešajiem maksājumiem, sagatavot aptaujas rezultātus
un nosūtīt tos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, lai tas savukārt aktualizētu
tiešo maksājumu pakalpojuma nodrošināšanas maksas apmēru.
Vai šīm mājām ir kādas kopīgas iezīmes? Kas bija par pamatu šāda lēmuma
pieņemšanai, jo tiešie maksājumi ir papildus izdevumi, kas šobrīd ir ietverti
dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksā? Vai, izvēloties tiešo maksājumu
sistēmu, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksa ir jāsamazina?
Ja veic šāda veida analīzi, tad
viennozīmīgi jāsaka, ka mājām, kuru īpašnieks ir izvēlējies tiešos maksājumus,
ir kopīgas pazīmes. Proti, tās pārvalda un apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku
biedrības. Iespējams, minētajām biedrībām nav
speciālistu un zināšanu, lai nodrošinātu šāda veida pārvaldīšanas
darbības.
Ja ielūkojas Latvijas Republikas
Ekonomikas ministrijas mājaslapā publiski pieejamā dzīvojamo māju pārvaldnieku
reģistrā, tad jāsecina, ka arī šajā reģistrā šīs biedrības nav reģistrētas.
Iespējams, tāpēc, ka nav spējīgas izpildīt kritērijus, kas norādīti
profesionāla dzīvojamās mājas pārvaldnieka kompetences sasniegšanai. Proti,
saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18.panta pirmo daļu:
„Ikviena persona, kura atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām
prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, kā
arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kura uz dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pamata pati pārvalda dzīvojamo māju, mēneša laikā no
pārvaldīšanas līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā, iesniedzot
reģistra amatpersonai likumā noteiktos dokumentus.”
Jautājums par dzīvojamās mājas
apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksas samazināšanu jāuzdod mājas
pārvaldniekiem. Vadoties no spēkā esošo normatīvo aktu regulējuma, dzīvojamās
mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksai būtu jāsamazinās, jo tiešo
maksājumu sistēmā vienu no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām veiks
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pārvaldnieka izdevumi attiecīgajā
daļā samazinās.
Dzīvojamās mājas īpašniekam šai
ziņā gan nekas nemainās - par šo pakalpojumu tam būs jāmaksā sabiedrisko
pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar apstiprināto pakalpojuma maksu.
Kāpēc likumdevējs pieņēma šādus grozījumus un uzdeva par pienākumu
vienu no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām veikt sabiedrisko pakalpojumu
sniedzējam?
Publiskajā vidē pieejamā
informācija liecina, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu, kas
paredz tiešo maksājumu ieviešanu, viens no galvenajiem iemesliem ir negodīgu
apsaimniekotāju, kuri
iekasē naudu no lietotājiem, bet tālāk to nepārskaita pakalpojumu sniedzējiem,
apkarošana.
Tas nozīmē, ka to māju īpašnieki, kas izvēlējušies tiešo maksājumu
sistēmu, neuzticas saviem pārvaldniekiem?
Iespējams, ka tā tas arī varētu
būt. Bet iespējams, ka paši pārvaldnieki nevēlas kādas no tiem uzticētajām
pārvaldīšanas darbībām veikt un tādēļ iesaka dzīvojamās mājas īpašniekiem
pašiem nodarboties ar šīm sev netīkamajām lietām.
Tad var izveidoties situācija, kad dzīvojamās mājas īpašniekiem pašiem
jādomā par visām mājai būtiskām lietām, bez kurām māja nav apdzīvojama?
Kam tad vairs ir vajadzīgs pārvaldnieks?
Tas ir labs jautājums, uz kuru
katram dzīvojamās mājas īpašniekam ir jārod atbilde pašam, pirms tiek lemts par
tiešo maksājumu ieviešanu par piegādātajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Noslēgumā - vai ir vēl kādi nosacījumi, kas jāizpilda, lai ar 2015.
gada 1. oktobri varētu uzsākt tiešo maksājumu sistēmu?
Saskaņā ar Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 19.punktu, pārvaldnieks par ikvienu
dzīvojamo māju, kuras dzīvokļu īpašnieku kopība nolēmusi par labu tiešiem
maksājumiem, līdz 2015.gada 30.martam
sagatavo aptaujas rezultātus (Likuma pārejas noteikumu 16. un 17.pants) un
nosūta pakalpojuma sniedzējam informāciju par dzīvokļu īpašumu skaitu, dzīvokļu
īpašniekiem, parādu apmaksas grafikiem, kas noslēgti ar dzīvojamās mājas
īpašniekiem, par kopējo parādu pakalpojuma sniedzējam.
Pēc informācijas saņemšanas
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ievērojot Dzīvojamo māju pārejas noteikumu
19.punktu, aktualizēs 2014.gada 31.maijā paziņoto aprēķinu par rēķinu
apkalpošanas izmaksām, un paziņos dzīvojamās mājas pārvaldniekam rēķinu
apkalpošanas izmaksas (aktualizētu Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma
Pārejas noteikumu 15.punktā minēto informāciju), nodrošinot tiešu maksājumu
saņemšanu no dzīvojamās mājas īpašniekiem.
SIA „Jūrmalas ūdens” aicina
dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvjus (pārvaldniekus) iesniegt
dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apliecinātas kopijas par tiešo norēķinu veida
izvēli un nodrošināt minēto lēmumu tiesisko noteiktību un atbilstību Dzīvojamo
māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta otrās un ceturtās daļas
noteikumiem. Skatīt shematiski Norēķini par sabiedriskajiem pakalpojumiem (*pdf)
|