22.marts Pasaules ūdens diena

Vai, kādi lieli joki!

Reiz pietrūkšot dzeramā ūdens.

Reiz zaķi pastāvēšot vienīgi pasakās.

Reiz mežu skatīšot fotogrāfijās.

Reiz elpot vajadzēšot gāzmaskās.

Reiz zemeslode būšot beidzot noasfaltēta.

…Pakaramais cilvēciņš smīdina pats savu cilpu…

(Ojārs Vācietis)

Varam jau turpināt smiet par dzeramā ūdens nākotnes iespējamajām problēmām, varam turpināt piesārņot upes un ezerus, jo tas jau nekas… varam turpināt smīdināt savu vai savu nākamo paaudžu likteni. Jā, Latvijā ar dzeramā ūdens iegūšanu nav tādu problēmu kā citviet pasaulē. Bet nākotne mums nav zināma. Ūdens nozīmi mēs sākam novērtēt tikai tad, kad tas pēkšņi dažādu iemeslu dēļ netek no krāna – tad ir zvanīšanās un neapmierinātība. Bet pasaulē katram trešajam cilvēkam dzeramā ūdens trūkuma dēļ pat nebūtu kam zvanīt – tā vienkārši nav, jo zeme apkārt ir sausa. Tāpēc izturēsimies pret to, kas mums ir dots ar pienācīgu cieņu. Ne tikai Pasaules ūdens dienā.