Otra, pati svarīgākā Projekta II kārtas sastāvdaļa bija jaunu tīklu izbūve, jo tobrīd tikai 75% iedzīvotāju bija pieejama centralizētā ūdens apgāde, bet tikai 74% arī kanalizācijas tīkli. Tāpat ūdens kvalitāti ietekmē korodējušie ūdensvadi, bet novecojušās kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas nebija drošas un sūkņu elektropatēriņš bija pārāk liels.

Ūdenssaimniecības attīstības projekta II  kārtā tika veikta ūdens padeves 40 km kopgaruma maģistrāļu būvniecība, nodrošinot Dzintaru, Kauguru un Jaundubultu sistēmu apvienošanu; 1,2 kilometru sliktā stāvoklī esošo ūdensvadu atjaunošanu un ūdensvada sadales tīklu izbūvi atsevišķos rajonos ar kopējo garumu 45 kilometri.

Savukārt kanalizācijas sistēmas uzlabošanai veikta 11 esošo kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija, kritisko cauruļvadu posmu atjaunošana 6,6 km garumā un jaunu tīklu izbūvi ar kopējo garumu 48,2 km.

Plānotais darba apjoms bija liels, bet realizācija ieplānota ļoti straujā tempā.

Ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtā SIA “Jūrmalas ūdens”  uzlaboja atdzelžošanas ietaises, uzstādīja jaunas nanofiltrācijas iekārtas, rekonstruēja akas un izbūvēja jaunas, esošos sūkņus un tehnoloģiskos aprīkojumus nomainīja pret efektīvākiem, veica arī daudzus citus infrastruktūras uzlabošanas darbus. Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām šī nozīmīgā projekta ietvaros, ikviens jūrmalnieks saņem augstākās kvalitātes dzeramo ūdeni, kas pilnībā atbilst nacionālajai likumdošanai un Eiropas Savienības (ES) kvalitātes direktīvām.

Lai kvalitatīvi sagatavotais dzeramais ūdens nonāktu līdz patērētājiem, nepieciešams spert arī projektā paredzēto nākamo soli un īstenot ūdensapgādes tīklu paplašināšanu dažādos Jūrmalas pilsētas rajonos, vienlaikus izbūvējot arī sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklus, lai novadītos notekūdeņus būtu iespējams savākt un kvalitatīvi attīrīt, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Projekta II kārtas finansējums bija salīdzinoši mazāks nekā šobrīd — tad tika apgūti ap 27 miljoni EUR. Toreiz, tāpat kā tagad līdzfinansējumu projektā nodrošināja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds (62% no kopējām projekta izmaksām) un Jūrmalas pilsētas dome (20%). Atlikušo finansējuma daļu (18%) nodrošināja SIA “Jūrmalas ūdens” no saviem līdzekļiem.

Kanalizācijas pakalpojumi nebija pieejami 21% jūrmalnieku

Pēc projekta II kārtas īstenošanas sagatavotā un tīklā padotā dzeramā ūdens kvalitāte atbilst starptautisko un nacionālo tiesību aktu prasībām. Ir novērsts līdz tam paaugstinātais dzelzs un sulfātjonu daudzums, kā arī uzlaboti citi rādītāji. Attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu pie patērētāja krānā, kā arī tīklu pieejamību, toreiz bija nepieciešama investīciju piesaiste, jo tikai 82% no iedzīvotājiem bija nodrošināta iespēja izmantot centralizētas ūdensapgādes sistēmas pakalpojumus. Pārējie iedzīvotāji izmantoja (un daļa izmanto joprojām) seklās akas, kuras ir pakļautas virszemes ūdeņu piesārņojumam, tādēļ ūdens kvalitāte šajos avotos nav zināma.

Toreiz uzmanība tika pievērsta arī faktam, ka, lai arī ūdens tika attīrīts atdzelžošanas iekārtās atbilstoši prasībām, ne vienmēr pie patērētāja tas atbilda noteiktajām prasībām. Ūdens pasliktināšanos tīklos izraisīja tīkla vecāko posmu korozija. Tāpēc bija nepieciešama atsevišķu ūdensapgādes tīkla posmu rekonstrukcija.

Tāpat tikai 79% no iedzīvotājiem bija nodrošināta iespēja izmatot centralizētus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Centralizēto sistēmu neizmantojošie iedzīvotāji notekūdeņus novadīja izsmeļamajās bedrēs, kuru kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša, tādēļ pastāv gruntsūdeņu piesārņojuma risks.

Sērūdeņraža korozijas un neatbilstošu cauruļvadu materiālu izvēles dēļ, veco kanalizācijas tīklu stāvoklis radīja palielinātus ekspluatācijas izdevumus, sekmējot nevajadzīgu elektroenerģijas patēriņu pārsūknējot un attīrot infiltrācijas ūdeņus, kā arī citu resursu patēriņu.

Arī vairāku kanalizācijas sūkņu staciju būvkonstrukcijas bija sliktā stāvoklī, kas samazināja sūkņu staciju drošumu un palielināja elektroenerģijas un citu resursu patēriņu.

Tehniski ekonomiskajā pamatojumā bija arī uzsvērts, ka ir nepieciešams otrs paralēls kanalizācijas spiedvads no Lielupes uz Rīgu, kas paaugstina notekūdeņu pārsūknēšanas drošību.

Darbs, kas turpinās šodien

Īstenojot projekta II kārtas uzdevumus, pilsētā pieejams augstākās kvalitātes dzeramais ūdens. Tika izveidots arī maģistrālo tīklu “mugurkauls”.

Šobrīd pilsētā īstenotais projekts "Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības IV kārta" ir kā papildinājums II kārtā iesāktajam, lai gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji varētu saņemt kvalitatīvu (ar nanofiltrācijas iekārtām attīrītu) ūdeni, kā arī varētu pieslēgties pilsētas centralizētajam kanalizācijas tīklam, kas nodrošina notekūdeņu nonākšanu attīrīšanas iekārtās.