Jūrmalas ūdens uzsāk cīņu ar infiltrāciju
Jūrmalas pilsēta ir otra lielākā pilsēta Latvijā
pēc teritorijas lieluma un piektā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jūrmala robežojas ar Lielupi un Rīgas jūras līci ar 26 km garu jūras krasta
zonu, kas ietekmē pilsētas klimatiskos apstākļus. Apdzīvotās vietās
kanalizācijas notekūdeņu un atmosfēras nokrišņu ūdeņu novadīšanai izmanto
sadzīves un lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas. Jūrmalas
sadzīves kanalizācijas tīkls sastāda 152 km un 75,8 km no tiem ir spiedvadi.
75% no Jūrmalas iedzīvotājiem izmanto centralizēto ūdens apgādes sistēmu un 74%
centralizēto sadzīves kanalizāciju. Lielāka
daļa sadzīves kanalizācijas sistēmas cauruļvadi ir apaļas formas ar diametru
robežās no 150 mm līdz 450 mm. Jūrmalā ir izveidota dalītā lietus kanalizācijas
sistēma un lietus kanalizācijas savākšanas sistēma ir izbūvēta visblīvāk
apbūvētajās pilsētas daļās. Lietus kanalizācijas savākšanas sistēma sastāv no
slēgtās lietus notekūdeņu savākšanas sistēmas un atvērtās lietus notekūdeņu
savākšanas sistēmas, kur virsmas noteces lietus notekūdeņi caur grāvjiem nonāk
meliorācijas sistēmā. Slēgtā lietus notekūdeņu savākšanas sistēma lietus
notekūdeņus novada uz 27 izlaidēm galvenokārt pašteces ceļā, bet ir arī dažas
lietus notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas. Slēgtās lietus notekūdeņu savākšanas
sistēmas kopgarums ir apmēram 50 km, kopā ~1700 skatakas un ~1400 lietus
notekūdeņu savācējakas.
Saskaņā ar ANO paspārnē funkcionējošās
Starptautiskās klimata pārmaiņu darba grupas datiem pēdējos gados lielākajā
daļā pasaules valstu ir novērots nokrišņu intensitātes pieaugums. Iemesls tam
ir gaisa vidējās temperatūras paaugstināšanās, kuras ietekmē hidroloģiskais
cikls ir kļuvis ātrāks un intensīvāks, pastiprinās iztvaikošana, un pieaug
kopējais nokrišņu daudzums gadā. Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs" dati parāda, ka arī Latvija ir šo zemju starpā.
Izmantojot dažādus prognozēšanas modeļus, redzams,
ka nokrišņu iestāšanās biežums kļūst mazāks, taču līdz ar to pieaugs intensīvo
nokrišņu īpatsvars. Šī tendence atstāj iespaidu arī uz virsmas noteci, tamdēļ
kvalitatīvu notekūdeņu kanalizācijas inženiersistēmu aktualitāte pieaug un ir
nepieciešams apzināt dažādo ūdeņu pieteču komponentes. Lietus, sniega kušanas
vai gruntsūdens infiltrācijas ūdeņi pasliktina sadzīves notekūdeņu novadīšanu,
kā arī palielina izdevumus šo ūdeņu pārsūknēšanai un to attīrīšanai.
Infiltrāciju sekmē esošās kanalizācijas trases nolietojums un bojājumi, kā arī atmosfēras
nokrišņu jau kā infiltrācijas ūdeņu nonākšana kanalizācijas sistēmā kā tiešā
pietece, piemēram, lietus ūdeņi no ēku jumtiem, pagalma vai ielu kanalizācijas
aku lūku vākiem, neblīvumiem kanalizācijas sūkņu staciju konstrukcijās, vai
tiešiem savienojumiem (nelegāliem) ar lietus kanalizāciju.
2007. gadā, piesaistot Jūrmalas pilsētas domes
finansējumu, tika veikta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde ilgtspējīgas
lietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanas iekārtu sistēmas izveidei Lielupes
baseina pilsētās, konkrēti Jūrmalā. Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības
projekta I kārtā, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda
līdzfinansējumu, tika īstenots būvdarbu līgums „Jūrmalas kanalizācijas
cauruļvadu atjaunošana, skalošana un CCTV izpēte, kuru laikā tika rekonstruēti
vairāk nekā 4 kilometri sadzīves kanalizācijas tīklu un veikta vadu skalošana
un TV inspekcija 64 km pašteces sadzīves kanalizācijas tīklos. Gan Jūrmalas
ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtā, gan, realizējot darbus
izmantojot pašu līdzekļus vai piesaistot Jūrmalas pilsētas domes
līdzfinansējumu, SIA „Jūrmalas ūdens” ir rekonstruējis un atjaunojis daudzus
kilometrus maģistrālo sadzīves kanalizācijas tīklu, kā arī tīra meliorācijas
grāvjus un uztur kārtībā lietus kanalizācijas sistēmu.
Cauruļvadu bojājumi, noplūdes no skatakām, kā arī
patvarīgi lietus ūdens kanalizācijas pieslēgumi sadzīves kanalizācijas sistēmai
palielina notekūdeņu pārsūknēšanas un attīrīšanas izmaksas,
pārplūdes gadījumus un kanalizācijas sūkņu staciju neefektīvu darbību, jo
samazina sūkņu dzīves ilgumu un palielina ekspluatācijas izmaksas. Tāpēc SIA
„Jūrmalas ūdens” 2013. gadā noslēdza līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti par
pētījuma „Infiltrāta noteikšanas metodes Jūrmalas pilsētai” izstrādi.
Infiltrācijas ūdeņu daudzumu noteikšana esošās
kanalizācijas sistēmas rehabilitācijai un tehniskās apkopes programmas
izstrāde, atsevišķu defektīvo vietu konstatēšanai, kā arī to atjaunošanai, ir liels
ieguldījums attiecībā uz vides aizsardzību un tiešo ekspluatācijas izdevumu
samazināšanu notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai. Šobrīd SIA „Jūrmalas ūdens”
teritorijā ir uzstādīta meteoroloģisko novērojumu stacija, lai precīzi
uzskaitītu nokrišņu daudzumu un analizētu to kopsakarībā ar kanalizācijas
pārsūknēšanas staciju datiem, lai būtu iespējams noteikt infiltrācijas apjomu
ar metodiku, kas balstās uz
sausā un slapjā laika pietecēm, kuru noteikšanai jāveic tiešie mērījumi objektā. Kā nākamās darbības situācijas uzlabošanai ir cauruļvada
posmu un skataku identificēšana, kuras ir nepieciešams renovēt vai rekonstruēt,
lai samazinātu noplūžu un infiltrācijas daudzumu sadzīves kanalizācijas tīklā, patvarīgo
pieslēgumu identificēšana un to likvidācija.
Realizējot sākotnēji plānotās darbības un būtiski
samazinot infiltrācijas cēloņus, ir iespējams optimizēt gan kanalizācijas sūkņu
staciju uzturēšanas izmaksas, gan notekūdeņu attīrīšanas izmaksas, kas tiešā
veidā ietekmē SIA „Jūrmalas ūdens” sniegtā pakalpojuma izmaksas ikvienam
Jūrmalas iedzīvotājam, kas lieto centralizēto ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu
novadīšanas pakalpojumus.
|